cik patiesībā bīstams ir mežs?
15. augusts, 2024 pl. 10:37,
Nav komentāru
Sēņu un ogu laiks rit pilnā sparā un, reizēm, mežā iemaldas arī tie, kas tur uzturas reti. Esmu meža fans un iesaku visiem doties mežā, īpaši, ja vēlas sakārtot galvu vai arī attīstīt to muskuļu darbību, kurus ikdienā sēžot pie datora vai ejot pa līdzenu virsmu, parasti neizmantojam. Mežs ir izcils bērniem ar vāju stāju, jo nevienā sporta laukumā neatradīsiet tik daudz un dažādus rīkus lokanības, pēdas velves, līdzsvara un citu maņu trenēšanai. Jā, arī izturības, jo pārvietoties pa mellenājiem nav gluži tas pats, kas paspēlēties stadionā. Bērni to novērtēs, ja katru pastaigu mežā uztversiet kā piedzīvojumu nevis mokas.
Bet šoreiz ne par šo, bet par to, cik reizēm bīstams var būt mežs. Šis stāsts nemaz nebūtu tapis, ja vien tajās retajās reizēs, kad kopā esam visa ģimene, nebūtu devušies uz mežu. Es vienas pastaigas laikā būtu zaudējusi pusi no savas ģimenes, ja vien viņi nebūtu skaļi priecājušies par saviem atradumiem. Vai kāda skaista mellene (čūskoga), mammu, kāpēc mežā aug jāņogas? (īstais sausserdis), te ir upenes (krūlis). Nerunāšu par sēnēm, tās lasa tikai mans znots un labi orientējas tajās. Taču manu pacientu vidū ir tādi, kas knapi izglābuši savas aknas, jo balto mušmiri nodēvējuši par šampinjoniem.
GALVENAIS LIKUMS, MEŽĀ ĒST UN ŅEMT TIKAI TO, KO PAZĪSTI! JA NEPAZĪSTI, TAD NEŅEM! PIESKATI SAVUS BĒRNUS, JO TIE VAR SKAĻI NEKLIEGT, TIKAI IEBĀZT MUTĒ TO SKAISTO, SARKANO ODZIŅU!
ODI UN KNIŠĻI NAV TIE BĪSTAMĀKIE MEŽĀ. VIENĪGAIS, NO KĀ JĀBAIDĀS, IR ODZE (es nekad neesmu redzējusi nevienos brikšņos, tpu, tpu). Mazuļu laikā jāuzmanās no mežacūkām, tad atliek vienīgi koks, ja nu saglabājusies vēl sportiskā forma no skolas laikiem! 
Ko es ēdu mežā, īpaši skrienot rogainingus (atkarībā no sezonas):-avenes, kazenes, mellenes, brūklenes, dzērvenes, meža zemenes un zaķskābenes. Reizēm iemaldās kāda jāņoga. Neko citu nepazīstu un mutē nebāžu.
No sēnēm zinu tikai dažas – gailenes, bekas, baravikas, apšubekas un principā pārējās priekš manis nav sēnes.
Latvijas mežos biežāk sastopamās INDĪGĀS ogas:
Īstais sausserdis (Lonicera xylosteum) 
zari stāvi vai lokveidīgi, dobi, vecākie zari parasti kaili. Lapas uz zariem pretējas, no iegarenām līdz ovālām , virspuse tumši zaļa, apakšpuse gaišāka. Auglis - tumši sarkanas, spīdīgas divas ogas (Ø 0.6-0.9 cm), kas parasti mazliet saaugušas pie pamata. Tautā sauktas par vilkogām. 
Saindēšanās simptomi : Slikta dūša un vemšanaCaurejaSāpes vēderā Vājums vai reibonis Galvassāpes Apziņas traucējumiMutes vai rīkles dedzināšanaParastā zalktene (Daphne mezereum) Stumbrs ļoti zarains, miza gaišbrūna, zari stāvi. Lapas šauri otrādi olveida, īskātainas, ar strupu galu un ķīļveida pamatu, sakopotas pamīšus zaru galos. Pēc noziedēšanas izaug lapas. Auglis - kaulenis ar sarkanu, sulīgu apvalku, nogatavojas jūlijā, izkārtojas kā pērlītes gar stumbru. 
Saindēšanās simptomi :Slikta dūša un vemšanaCaurejaSāpes vēderāMutes gļotādas iekaisums, čūlasDedzinoša sajūta mutēĀdas kairinājums ar izsitumiem un pūslīšiemGalvas sāpes un reiboņiKrampjiSirdsklauvesZems asinsspiediensNāveParastais krūklis (Frangula alnus) līdz 4 m augsts vasarzaļš krūms. Bieži sastopams mežos, krūmājos, ūdenstilpju krastmalās. Lapas veselas, eliptiskas, sakārtotas pamīšus. Auglis – kaulenis. Negatavs tas ir zaļš, tad kļūst sarkans, nogatavojies – violeti melns. Gatava augļa mīkstums ir violeti sarkans. Augļi nogatavojas pakāpeniski – uz krūma vienlaikus ir gan pilnīgi zaļi, gan daļēji gatavi, sarkani, gan pilnīgi nogatavojušies, melni augļi. Novārīta krūkļa miza izmantojama medicīnā. Bet svaiga miza un ogas ir indīgas. 
Saindēšanās simptomi : Slikta dūša un vemšana Caureja Sāpes vēderā Vājums vai reibonis Galvassāpes Apziņas traucējumi Nieru un aknu bojājumiIndīgais velnarutks (Cicuta virosa) Daudzgadīgs, liels ( 60-130 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Augs ļoti zarains, izpleties. Stublājs neregulāri zarains, stāvs, dobs, kails, diezgan trausls. Lapas trīskārt plūksnaini dalītas, apakšējās kātainas, augšējās gandrīz sēdošas. Plūksnas lineāras vai lancetiskas (ga 3-10 cm, pl 0.3-0.9 cm), ar lielzobainu malu. Ziedi čemuros zaru galos. Ziedu vainaglapas baltas. Zied no jūnija līdz septembrim. Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas purvainās ūdenstilpju krastmalās, periodiski applūstošās vietās, grāvjos, pļavu pazeminājumos. Viens no visindīgākajiem savvaļas augiem Latvijā. Atgādina suņu burkšķi. 
Saindēšanās simptomi : Krampji: Spēcīgi, nekontrolējami krampji Muskuļu spazmas: Var rasties muskuļu spazmas un stīvums. Reibonis un galvassāpes: Bieži vien saindēšanās sākumā var parādīties galvassāpes un reibonis. Apziņas traucējumi: Ātri var rasties apziņas zudums, apjukums, halucinācijas vai pat koma. Slikta dūša un vemšana: Šie simptomi bieži rodas drīz pēc toksīnu uzņemšanas. Spēcīgas sāpes vēderā Caureja Elpošanas grūtības: Var parādīties elpošanas traucējumi, kas var progresēt līdz elpošanas apstāšanās. Ātra vai neregulāra sirdsdarbība Zems asinsspiediens NāveBebrukārkliņš (Solanum dulcamara) Augs kails. Stublājs kāpelējošs, zarains, pie pamata koksnains. Lapas pamīšus, ar kātu, iegarenas vai olveidīgas, gatava sarkana. Aug mitrās vietās, krūmājos, grāvju un purvu malās, ūdenstilpju piekrastē.
Saindēšanās simptomi parādās pēc vismaz 10 ogu apēšanas Miegainība Elpošanas traucējumi Rīkles kairinājums Lielākas devas izraisa vemšanu un caureju NāveČetrlapu čūskoga Paris quadrifolia Stublājs stāvs, nezarots, kails. Tā augšdaļā četras krusteniski pretējas olveidīgas lapas Stublāja galotnē viens zieds garā ziedkātā. Auglis - zili melna (Ø ap 1 cm) oga, kas sēž pa vidu lapām. Tikai viena oga. Indīgas visas auga daļas, bet īpaši lapas un ogas.
Saindēšanās simptomi: Vemšana Caureja Sāpes vēderāAcu zīlīšu sašaurināšanāsSausuma sajūta rīklēSirdsdarbības traucējumiElpošanas traucējumiCentrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.Parastā kreimene, maijpuķīte Convallaria majali Pazīst visi, kad zied. Bet neatpazīst ogas – oranžu vai sarkanīgi oranžu ogu ķekars Viss augs ir indīgs.
Indīgs ir arī ūdens, kurā turēti griezti maijpuķīšu ziedi, tāpēc īpaši uzmanīgiem jābūt, ja tuvumā ir mazi bērni.
Saindēšanās simptomi: Nelabums, vemšanaSāpes vēderā un caureja Smagākos gadījumos var būt sirdsdarbības traucējumi.Vārpainā krauklene Actea spicata vidēja lieluma (30-70 cm) lakstaugs. Stublājs stāvs, ciets, kails un zarains. Lapas divkārt vai trīskārt plūksnaini saliktas no nelielām, olveidīgām, veselām vai šķeltām lapiņām ar zobainu malu. Lapas kāts garš, uz stublāja lapas pamīšus. Auglis - oga, kas sākumā zaļa, nogatavojoties kļūst melna, spīdīga.Aug ēnainos un jauktos mežos, kā arī krūmājos, upju ielejās, auglīgās augsnēs.
Visas auga daļas ir indīgas.
Saindēšanās simptomi: Ogas izraisa ādas apsārtumu un čūlu veidošanos Ogas apēdot, rodas kuņģa un zarnu trakta iekaisums, apgrūtināta elpošana. Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi Daudzgadīgs, ļoti liels, masīvs ( 1.5-3 m) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs resns, stāvs, rievains, klāts ar matiņiem, augšdaļā zaro, parasti ar violeti sarkaniem plankumiem vismaz pie pamata. Lapas visbiežāk trīsdaļīgi vai piecdaļīgi dalītas. Plūksnas vairāk vai mazāk trīsstūrainas. Lapas ļoti lielas (ga līdz 1 m, pl līdz 80 cm), apmatotas, plūksnu mala lielzobaina, gals garš un smails. Ziedkopa - salikts čemurs galvenā stublāja un sānzaru galā. Parasti vislielākais čemurs (pl līdz 60 cm) ir galvenā stublāja galā. Auglis - eliptisks, plakans dvīņsēklenis (ga 1-1.5 cm, pl 0.6-0.8 cm) ar spārnainām malējām ribām. Zied jūnijā, jūlijā. Aug krūmājos, upju krastos, ceļmalās, pamestos tīrumos.
Auga sula, nonākot uz ādas, saules ietekmē izraisa smagus ādas bojājumus. Tie parādās vairāku stundu laikā pēc saskares ar latvāņa daļām un atgādina apdegumus, vēlāk parādās nieze, apsārtums, ādas pietūkums, čūlas. Tam pievienojas vispārējs organisma nespēks, galvassāpes, reiboņi, slikta dūša, sāpes vēderā.Purva vaivariņš Ledum palustre Mūžzaļš, neliels (ga 50-130 cm) krūms. Augam piemīt raksturīga, diezgan patīkama smarža. Stumbra miza pelēka, jauniem zariem tūbaini sarkanbrūna Lapas lineāras vai lancetiskas , mala ieritināta, gals smails, kāts īss . Lapas uz zariem pamīšusZiedi blīvās vairogveida ziedkopās zaru galos. Auglis - nokarena, spilvaina pogaļa (ga 0.3-0.7 cm) ar garu irbuļa palieku galā. Zied jūnijā, jūlijā.Dažāda lieluma grupas sūnu un pārejas purvos un purvainos priežu mežos.
Saindēšanās simptomi: Mazās devās vaivariņi iedarbojas uzbudinoši, bet lielās devās paralizē centrālo nervu sistēmu. VemšanaCaurejaMuskuļu un locītavu sāpesNejūtībaMiegainībaKrampjiKarstās vasaras dienās uzturoties vietās, kur zied vaivariņi, var sākties galvassāpes, reiboņi, slikta dūša, vemšana.
Lai drošas pastaigas mežā! 
Ja vēlies uzzināt citas svarīgas lietas, kas saistītas ar tavu vai tavu bērnu veselību droši pievienojies mūsu sarunu grupai "Sarunas par un ap veselību Hēbe"!
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.